Mediaparks
Latviešu Русский

Siguldas dārgumu krājumā viena no retākajām pērlēm ir Krimuldas vēsturiskais centrs

 

13.gs. Uzcelta Krimuldas ordeņa pils virsbīskapa Alberta II laikā (pabeigta 1255.g.). Tā piederēja Rīgas Domkapitulam līdz 1566.gadam. 

 

16.gs. Pēc 1566.g. Krimuldas novadu un pili ieņēma poļu karaspēks. 

 

17.gs. 1601.g. pili atkaroja zviedri un tanī pat rudenī to atstāja, iznīcinot pili un daļēji arī pilsētiņu ap to, lai poļiem nebūtu apmešanās vietas. 

 

1621.g. Krimulda atkal ir zviedru pārvaldījumā. Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 

1625.g. Krimuldu dāvina Zviedrijas valsts padomniekam, admirālim Gabrielam Gabrielsonam grāfam Okseršernam.

 

18.gs.-19.gs. grāfs Oksenšerns 1726.g. Krimuldu ieķīlā kapteinim Helmersenam, kuru dzimtas īpašumā tā ir līdz 1817.gadam.

 

1817.g. par 60 875 sudraba rubļiem Krimuldu nopērk firsts Johans Līvens, un saimnieko muižā līdz 1921 gadam.

Pauls Līvens 1853.gadā, kā pirmais no Vidzemes Šveices muižniekiem, Gaujas labajā krastā ierīkoja parku ar vairākām promenādēm un divējām koka kāpnēm – vienas ar 380 pakāpieniem no Vikmestes gravas, bet otras ar 325 pakāpieniem vedušas no pils parka uz pārceltuvi pār Gauju.

 

1854.g. vasaras atvaļinājumu Krimuldas pilī pavadīja Vidzemes ģenerālgubernators Aleksandrs Suvorovs, tādēļ tagadējo Vimestes pilskalnu saukuši par Suvorova kalnu – tur atradies skaistais skats bellevue uz Gaujas senleju.

 

Par fon Līvena skaisto parku uzzinājis pat cars Aleksandrs II un savas Vidzemes vizītes laikā 1862.g. 11.-12.jūlijā kopā ar laulāto draudzeni un svītu apciemojis Krimuldu.

Šim apmeklējumam par godu pār Gauju tika uzcelts koka tilts un izbūvēts Serpentīna ceļš, kuru Siguldas dome atjaunoja uz pilsētas 800.gadi – 2007.gadā.

 

Foto Galerija
Atpakaļ
   Vēlaties uzdot jautājumu? Spiediet šeit!